Apskates objekti brauciena sākumā krustojās ar pāris, ko jau biju redzējusi iepriekš. Bet jāsaka, ka jebkurš objekts ziemā izskatās pilnīgi savādāk kā vasarā. Šajā bildē apskatāms geizers vai pat vairāk geizera tvaiki geizeru parkā netālu no Selfossas. Četru mēnešu laikā šis tad arī bija vienīgais geizers, kas šļācās gaisā ar tādu spēku karas 4 minūtes.... Visi pārējie bija vien burbuļi dubļu peļķē.
Ziemā fauna ap ūdenskritumiem ir sasalusi, veidojot brīnišķīgu ledus pili un padarot gājienu ap ūdenskritumu pat ļoti bīstamu. Bet skats ir tā vērts!
Skatot ūdenskritumu saules gaismā ir iespējams redzēt varavīksni pilnā amplitūdā. Un, iespējams, atrast pat divus zelta podus. :D
Melnā pludmale. Jāsaka, ka šādi izsaktās visas pludmales Īslandē. Mazliet netīri, bet, lai gūtu labu iedegumu šķiet, ka tieši laikā.
Akmeņu krāvumi. Leģenda stāsta, ka katram, kas krusto šo vietu ir jāatstāj viens akmens piemiņai, lai droši varētu turpināt ceļu.
Pievakarē mums pavērās patiešām brīnišķīgs skats. Dienvidos bija saulriets, bet zimeļos mēnesslēkts.
Saullēkts no visu nama loga.
Skats uz Vatnajokull ledāju no Hofnas. No viena skatu punkta ir iespējams redzēt pat 4 ledāja mēles uzreiz.
Ledāju salons. Jāsaka, ka šī tiešām ir viena no skaitākajām vietām Īslandē, kur ledāju mēle sastopas ar okeānu, veidojot ezeru pilnu ar aisbergiem visdažādākajās krāsās un toņos.
Skaktafell ledāja mēle tuvplānā.
Un noslēgumā ūdenskritums Skaktafell nacionālājā parkā. Pēc tam sekoja 5 stundu brauciens mājup, kura laikā mums izdevās sastapt, domājams, vienīgo ceļu policistu Īslandē, kas mūs apturēja par braukšanu ar ātrumu 105 km/h, bet tas jau šķiet ir cits stāsts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru