Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!
Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.
Un ceļš mājup!
svētdiena, 2008. gada 28. decembris
Happy end!
Lai cik arī negaidīti, ir pinākusi diena, kad jādodas mājup. Piedzīvots ir ļoti daudz un paliks daudz, daudz atmiņu un paziņu no visas Eiropas. Un noteikti iesaku ikvienam doties šādā ceļojumā, tas dod neatsveramu pieredzi!
Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!
Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.
Un ceļš mājup!
Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.Un ceļš mājup!
Decembris 2
Jāsaka ka decembris ir paskrējis vēja spārniem, jo eksāmenu laiks sakrita ar pēdējām dienām Īslandē, kad bija jāiespēj viss iecerētais, kam nebija atlicis laika rudenī.
Loki mājas iedzīvotāji devās uz restorānu, lai nogaršotu kūpinātu pafinu. Kārtējo reizi jāsaka, ka, lai kas tas arī nebūtu, tas pilnībā garšoja kā kūpināta zivs.
Džeinas atvadu vakariņas, kurām mēs ar Bertu (vidū) pagatavojām īpašo vistas lazanju. Lai gan recepte tika pilnībā pašizgudrota, galu galā sanāca patiešām garšīgi!
Vienā no pēdējām svētdienas vakariņām vācu puisis Alekss pagatavoja vali. Un tas garšoja pat daudz labāk kā restorānā pirms tam ēstais.
Apmeklēju arī Emilianas Torrini koncertu. Lai gan pirms nokļūšanas Īslandē par viņu pat nezināju, Berta iedotais CD pārliecināja, ka ir tā vērts, lai dotos uz viņas koncertu un, lai gan galu galā man paveicās nopirkt pašu pēdējo biļeti zāles tālākajā stūrī, koncerts bija vienkārši lielisks.
Vienā no nedēļas nogalēm kopā ar vides zinātņu studentu asociāciju GAIA devāmies uz vasaras māju netālu no Bogardnes. Pāris kilometru attālumā atradās šis dabiskais karstais punkts ar ideālu 40 grādus karstu ūdeni. Lai gan biju daudz dzirdējusi par dabiskajiem "hotspotiem", līdz šim nevienā nebija bijusi tā laime peldēties, tāpēc par šo iespēju man bija vēl jo lielāks prieks..... Pirmo reiz pēc koordinātēm, kuras mēs atradām internetā, šo punktu centāmies atrast pusnaktī pilnmēness gaismā, bet tas neizdevās, jo......... lai tur nokļūtu bija jāšķērso upe. Tāpēc izdevās to ieraudzīt tikai otrajā reizē, pilnā dienas gaismā. Lai gan ūdens tajā nebija auksts, pēc upes vēl pāris metrus bija jānoiet pa sniegu un akmeņiem, kas ieslīgšanu siltajā ūdenī padarīja vēl jo jaukāku. Diemžēl manis bildē nav, jo biju uzņēmusies fotogrāfes lomu.
Loki mājas iedzīvotāji devās uz restorānu, lai nogaršotu kūpinātu pafinu. Kārtējo reizi jāsaka, ka, lai kas tas arī nebūtu, tas pilnībā garšoja kā kūpināta zivs.
Džeinas atvadu vakariņas, kurām mēs ar Bertu (vidū) pagatavojām īpašo vistas lazanju. Lai gan recepte tika pilnībā pašizgudrota, galu galā sanāca patiešām garšīgi!
Vienā no pēdējām svētdienas vakariņām vācu puisis Alekss pagatavoja vali. Un tas garšoja pat daudz labāk kā restorānā pirms tam ēstais.
Apmeklēju arī Emilianas Torrini koncertu. Lai gan pirms nokļūšanas Īslandē par viņu pat nezināju, Berta iedotais CD pārliecināja, ka ir tā vērts, lai dotos uz viņas koncertu un, lai gan galu galā man paveicās nopirkt pašu pēdējo biļeti zāles tālākajā stūrī, koncerts bija vienkārši lielisks.
Vienā no nedēļas nogalēm kopā ar vides zinātņu studentu asociāciju GAIA devāmies uz vasaras māju netālu no Bogardnes. Pāris kilometru attālumā atradās šis dabiskais karstais punkts ar ideālu 40 grādus karstu ūdeni. Lai gan biju daudz dzirdējusi par dabiskajiem "hotspotiem", līdz šim nevienā nebija bijusi tā laime peldēties, tāpēc par šo iespēju man bija vēl jo lielāks prieks..... Pirmo reiz pēc koordinātēm, kuras mēs atradām internetā, šo punktu centāmies atrast pusnaktī pilnmēness gaismā, bet tas neizdevās, jo......... lai tur nokļūtu bija jāšķērso upe. Tāpēc izdevās to ieraudzīt tikai otrajā reizē, pilnā dienas gaismā. Lai gan ūdens tajā nebija auksts, pēc upes vēl pāris metrus bija jānoiet pa sniegu un akmeņiem, kas ieslīgšanu siltajā ūdenī padarīja vēl jo jaukāku. Diemžēl manis bildē nav, jo biju uzņēmusies fotogrāfes lomu.
ceturtdiena, 2008. gada 11. decembris
Decembris
Jāatzīstas, ka decembris Īslandē ir pagājis gana spraigi un nu vairs palikušas tikai 2 nedēļas līdz manam ceļam mājup. Pararēli eksāmeniem un studiju darbiem ir notikuši daudzi jauki pasākumi, kas šo patiešām tumšo laiku ir padarījuši daudz jaukāku.
Gaisma šobrīd apspīd Īslandi tikai no 11 līdz 15. Un arī tajā laikā tikai tīri nosacīti, jo, ja debesis ir apmākušās, tādu īstu gaismu var arī neieraudzīt. Tumšais laiks ir krietni izmanījis arī dienas režīmu, jo, ja nav īpašu gadījumu kā lekcijas, eksāmeni, utt., ātrāk par 11.00 neviens no gultas ārā nekāpj, bet līdz ar to vakaros mācīšanās un pasēdēšana virtuvē ievelkas līdz pat 3.00 naktī.
Un, lai gan ar šo bildi nelepojos, sesijas laikā tiešām nesanāca atvēlēt laiku istabas pucēšanai, un vienbrīd mans galds izskatījās pat šādi :D
Turpinājumā atskats uz aizvadītajiem pasākumiem (daļējs, jo pārējos man nebija līdzi fotokameras)-
Īslandiešu Ziemassvētku vakariņas
Šī tad nu ir pirmā bilde, kurā redzami visi viesu mājas "Loki" iedzīvotāji ar tās īpašnieci. Viņa mums bija sagatavojusi tradicionālās īslandiešu Ziemassvētku vakariņas kā pateicību par dzīvošanu šeit.
Tātad ēdienkartē ietilpa - aitas ciskas cepetis, saldo kartupeļu biezenis, vārīti zirņi, kartupeļi mērcē, veģetārais kartupeļu un riekstu sacepums un ābolu biešu salāti ar saldo krējumu. Klāt tika ēsta maize, kas vairāk gan atgādināja pankūkas. Garšas buķete pilnībā atšķīrās nu latviešiem pierastās. Lai gan nedaudz dīvaini, bet galu galā ļoti garšīgi!
Saldajā mums tika pasniegts - abolu biezeņa, zemeņu zaptes, rīvmaizes un putukrējuma kārtojums.
Kostīmu ballīte pie Adriana
Ballītes pie spāņu puiša Adriana jau kļuvušas leģendāras, jo, tā kā viņš ir viena no lielākiem Erasmus dzīvokļa īpašniekiem un viņš ir spānis, ballītes tur notiek samērā regulāri. Lai izdaiļotu drūmo laiku, decembra sākumā tika uzrīkota kostīmu ballīte, kas galu galā izvērtās jautrā pasākumu, it īpaši, kad visi sāka mainīt tērpus savā starpā.
Šī bilde tapusi ballītes sākumā un es esmu puspele (jo mana mamma bija kaķis un tēvs - pele;) ). Jāsaka ka daudzi bija krietni strādājuši pie tērpiem un izpirkuši vai visus lietoto apģērbu veikalus.
Šeit arī viena bilde no ballītes noslēguma. Es jau esmu ieguvusi rūķa tērpu, bet puiši mazliet apspīlētus meiteņu topiņus.
Īslandes neatkarības diena -
Lai gan īslandiešiem šī diena netiek svinēta tik grandiozi kā pie mums, universitātē bija brīvdiena un arī pāris organizetie pasākumi, kuros arī Erasmus studenti ņēma dalību.
Visiem studentiem tika uzsaukta bezmaksas šampinjonu zupa, kas jāatzīst bija ļoti garšīga. Esot Īslandē jau esmu pieradusi pie biezzupām, jo tās tiek pasniegtas pilnīgi visur.
Studentus ar uzrunu pagodināja arī Īslandes prezidents. Jāsaka, ka īslandiešu kultūrā studenti ir ļoti svarīgi. Krīzes laikā tika sūtīti neskaitāmi uzmundrinoši e-pasti par to, ka neskatoties uz problēmām valstī visu uzmanību jāturpina veltīt mācībām utt. Tiešām jauki apzināties, ka valstij rūp nākotne.
Pateicības diena pie Mary Frances
Jāsaka, ka šajā gadā man jābūt pat ļoti pateicīgai, jo vienas nedēļas laikā pabiju pat divās Pateicības dienas svinībās. Un ēdu savus pirmos divus tītarus. Pirmās vakariņas iekrita īstajā datumā, kas parasti ir ceturdiena, bet otrās vakariņas pie Mary Frances norisinājās sestdien patiešām jaukā un ģimeniskā atmosfērā. Un brīžiem es tiešām jutos kā iekāpusi kādā amerikāņu filmā.
Slavenais tītars, kurš neietilpa pat Mary Frances krāsnī, tāpēc vakariņu lokācijas vieta tika nomainīta uz viņas puiša vecāku māju. Lai gan Mary Frances nāk no Sietlas šis bija arī viņas pirmais pagatavotais tītars, jo līdz šim to bija gatavojusi viņas mamma, bet šogad viņa bija mājas saimniece.
Katrs viesis ieradās ar kādu pašgatavotu ēdienu. Priekšplānā var redzēt manus maltās gaļas pirādziņus, kas visiem gaužām labi gāja pie sirds.
Pēc vakariņām tika spēlētas vairākas spēles - šarādes, uzmini, kas tu esi? un Jungle speed (spēle, kas man noteikti jāiegādājas pirms mājupceļa).
Spēļu vakari Babalū
Arī tie jau kļuvuši par tradīciju. Kad jau galīgi apnicis sēdēt mājās, visi dodas uz Babalū un uzspēlē kādu spēli.
Šoreiz izvēle krita uz Pictionary - gluži kā Mēmais šovs, bet tā vietā lai rādītu, paslēptais vārds ir jāzīmē. Liekas jau gaužām vienkārši, bet ,ja jāuzzīmē tādi vārdi kā ādas bikses vai mašīnas apdrošināšana, dotais uzdevums paliek sarežģīts.
Gaisma šobrīd apspīd Īslandi tikai no 11 līdz 15. Un arī tajā laikā tikai tīri nosacīti, jo, ja debesis ir apmākušās, tādu īstu gaismu var arī neieraudzīt. Tumšais laiks ir krietni izmanījis arī dienas režīmu, jo, ja nav īpašu gadījumu kā lekcijas, eksāmeni, utt., ātrāk par 11.00 neviens no gultas ārā nekāpj, bet līdz ar to vakaros mācīšanās un pasēdēšana virtuvē ievelkas līdz pat 3.00 naktī.
Un, lai gan ar šo bildi nelepojos, sesijas laikā tiešām nesanāca atvēlēt laiku istabas pucēšanai, un vienbrīd mans galds izskatījās pat šādi :D
Turpinājumā atskats uz aizvadītajiem pasākumiem (daļējs, jo pārējos man nebija līdzi fotokameras)-Īslandiešu Ziemassvētku vakariņas
Šī tad nu ir pirmā bilde, kurā redzami visi viesu mājas "Loki" iedzīvotāji ar tās īpašnieci. Viņa mums bija sagatavojusi tradicionālās īslandiešu Ziemassvētku vakariņas kā pateicību par dzīvošanu šeit.
Tātad ēdienkartē ietilpa - aitas ciskas cepetis, saldo kartupeļu biezenis, vārīti zirņi, kartupeļi mērcē, veģetārais kartupeļu un riekstu sacepums un ābolu biešu salāti ar saldo krējumu. Klāt tika ēsta maize, kas vairāk gan atgādināja pankūkas. Garšas buķete pilnībā atšķīrās nu latviešiem pierastās. Lai gan nedaudz dīvaini, bet galu galā ļoti garšīgi!
Saldajā mums tika pasniegts - abolu biezeņa, zemeņu zaptes, rīvmaizes un putukrējuma kārtojums.Kostīmu ballīte pie Adriana
Ballītes pie spāņu puiša Adriana jau kļuvušas leģendāras, jo, tā kā viņš ir viena no lielākiem Erasmus dzīvokļa īpašniekiem un viņš ir spānis, ballītes tur notiek samērā regulāri. Lai izdaiļotu drūmo laiku, decembra sākumā tika uzrīkota kostīmu ballīte, kas galu galā izvērtās jautrā pasākumu, it īpaši, kad visi sāka mainīt tērpus savā starpā.
Šī bilde tapusi ballītes sākumā un es esmu puspele (jo mana mamma bija kaķis un tēvs - pele;) ). Jāsaka ka daudzi bija krietni strādājuši pie tērpiem un izpirkuši vai visus lietoto apģērbu veikalus.
Šeit arī viena bilde no ballītes noslēguma. Es jau esmu ieguvusi rūķa tērpu, bet puiši mazliet apspīlētus meiteņu topiņus.
Īslandes neatkarības diena -
Lai gan īslandiešiem šī diena netiek svinēta tik grandiozi kā pie mums, universitātē bija brīvdiena un arī pāris organizetie pasākumi, kuros arī Erasmus studenti ņēma dalību.
Visiem studentiem tika uzsaukta bezmaksas šampinjonu zupa, kas jāatzīst bija ļoti garšīga. Esot Īslandē jau esmu pieradusi pie biezzupām, jo tās tiek pasniegtas pilnīgi visur.
Studentus ar uzrunu pagodināja arī Īslandes prezidents. Jāsaka, ka īslandiešu kultūrā studenti ir ļoti svarīgi. Krīzes laikā tika sūtīti neskaitāmi uzmundrinoši e-pasti par to, ka neskatoties uz problēmām valstī visu uzmanību jāturpina veltīt mācībām utt. Tiešām jauki apzināties, ka valstij rūp nākotne.
Pateicības diena pie Mary Frances
Jāsaka, ka šajā gadā man jābūt pat ļoti pateicīgai, jo vienas nedēļas laikā pabiju pat divās Pateicības dienas svinībās. Un ēdu savus pirmos divus tītarus. Pirmās vakariņas iekrita īstajā datumā, kas parasti ir ceturdiena, bet otrās vakariņas pie Mary Frances norisinājās sestdien patiešām jaukā un ģimeniskā atmosfērā. Un brīžiem es tiešām jutos kā iekāpusi kādā amerikāņu filmā.
Slavenais tītars, kurš neietilpa pat Mary Frances krāsnī, tāpēc vakariņu lokācijas vieta tika nomainīta uz viņas puiša vecāku māju. Lai gan Mary Frances nāk no Sietlas šis bija arī viņas pirmais pagatavotais tītars, jo līdz šim to bija gatavojusi viņas mamma, bet šogad viņa bija mājas saimniece.
Katrs viesis ieradās ar kādu pašgatavotu ēdienu. Priekšplānā var redzēt manus maltās gaļas pirādziņus, kas visiem gaužām labi gāja pie sirds.
Pēc vakariņām tika spēlētas vairākas spēles - šarādes, uzmini, kas tu esi? un Jungle speed (spēle, kas man noteikti jāiegādājas pirms mājupceļa).Spēļu vakari Babalū
Arī tie jau kļuvuši par tradīciju. Kad jau galīgi apnicis sēdēt mājās, visi dodas uz Babalū un uzspēlē kādu spēli.
Šoreiz izvēle krita uz Pictionary - gluži kā Mēmais šovs, bet tā vietā lai rādītu, paslēptais vārds ir jāzīmē. Liekas jau gaužām vienkārši, bet ,ja jāuzzīmē tādi vārdi kā ādas bikses vai mašīnas apdrošināšana, dotais uzdevums paliek sarežģīts.
Dienvidi un Vatnajokull ledājs
Lai gan ar šo aprakstu esmu aizkavējusies par gandrīz mēnesi, centīšos visu atcerēties un precīzi noraksturot. Divās dienās nobraucām vairāk kā 1000 kilometrus gar dienvidu krastu līdz pat pašiem austrumiem un pa ceļam redzējām gana daudz. Laikapstākļi paspēja mainīties no -5 un sniegputeņa Rejkjavikā brauciena sākumā, kas lika mums nosliekties par labu ekstra apdrošināšanai, līdz pat pilnīgi skaidrām debesīm ar sauli dienas vidū un lietu noslēgumā.
Apskates objekti brauciena sākumā krustojās ar pāris, ko jau biju redzējusi iepriekš. Bet jāsaka, ka jebkurš objekts ziemā izskatās pilnīgi savādāk kā vasarā. Šajā bildē apskatāms geizers vai pat vairāk geizera tvaiki geizeru parkā netālu no Selfossas. Četru mēnešu laikā šis tad arī bija vienīgais geizers, kas šļācās gaisā ar tādu spēku karas 4 minūtes.... Visi pārējie bija vien burbuļi dubļu peļķē.
Ziemā fauna ap ūdenskritumiem ir sasalusi, veidojot brīnišķīgu ledus pili un padarot gājienu ap ūdenskritumu pat ļoti bīstamu. Bet skats ir tā vērts!
Skatot ūdenskritumu saules gaismā ir iespējams redzēt varavīksni pilnā amplitūdā. Un, iespējams, atrast pat divus zelta podus. :D
Melnā pludmale. Jāsaka, ka šādi izsaktās visas pludmales Īslandē. Mazliet netīri, bet, lai gūtu labu iedegumu šķiet, ka tieši laikā.
Akmeņu krāvumi. Leģenda stāsta, ka katram, kas krusto šo vietu ir jāatstāj viens akmens piemiņai, lai droši varētu turpināt ceļu.
Pievakarē mums pavērās patiešām brīnišķīgs skats. Dienvidos bija saulriets, bet zimeļos mēnesslēkts.
Saullēkts no visu nama loga.
Skats uz Vatnajokull ledāju no Hofnas. No viena skatu punkta ir iespējams redzēt pat 4 ledāja mēles uzreiz.
Ledāju salons. Jāsaka, ka šī tiešām ir viena no skaitākajām vietām Īslandē, kur ledāju mēle sastopas ar okeānu, veidojot ezeru pilnu ar aisbergiem visdažādākajās krāsās un toņos.
Skaktafell ledāja mēle tuvplānā.
Un noslēgumā ūdenskritums Skaktafell nacionālājā parkā. Pēc tam sekoja 5 stundu brauciens mājup, kura laikā mums izdevās sastapt, domājams, vienīgo ceļu policistu Īslandē, kas mūs apturēja par braukšanu ar ātrumu 105 km/h, bet tas jau šķiet ir cits stāsts!
Apskates objekti brauciena sākumā krustojās ar pāris, ko jau biju redzējusi iepriekš. Bet jāsaka, ka jebkurš objekts ziemā izskatās pilnīgi savādāk kā vasarā. Šajā bildē apskatāms geizers vai pat vairāk geizera tvaiki geizeru parkā netālu no Selfossas. Četru mēnešu laikā šis tad arī bija vienīgais geizers, kas šļācās gaisā ar tādu spēku karas 4 minūtes.... Visi pārējie bija vien burbuļi dubļu peļķē.
Ziemā fauna ap ūdenskritumiem ir sasalusi, veidojot brīnišķīgu ledus pili un padarot gājienu ap ūdenskritumu pat ļoti bīstamu. Bet skats ir tā vērts!
Skatot ūdenskritumu saules gaismā ir iespējams redzēt varavīksni pilnā amplitūdā. Un, iespējams, atrast pat divus zelta podus. :D
Melnā pludmale. Jāsaka, ka šādi izsaktās visas pludmales Īslandē. Mazliet netīri, bet, lai gūtu labu iedegumu šķiet, ka tieši laikā.
Akmeņu krāvumi. Leģenda stāsta, ka katram, kas krusto šo vietu ir jāatstāj viens akmens piemiņai, lai droši varētu turpināt ceļu.
Pievakarē mums pavērās patiešām brīnišķīgs skats. Dienvidos bija saulriets, bet zimeļos mēnesslēkts.
Saullēkts no visu nama loga.
Skats uz Vatnajokull ledāju no Hofnas. No viena skatu punkta ir iespējams redzēt pat 4 ledāja mēles uzreiz.
Ledāju salons. Jāsaka, ka šī tiešām ir viena no skaitākajām vietām Īslandē, kur ledāju mēle sastopas ar okeānu, veidojot ezeru pilnu ar aisbergiem visdažādākajās krāsās un toņos.
Skaktafell ledāja mēle tuvplānā.
Un noslēgumā ūdenskritums Skaktafell nacionālājā parkā. Pēc tam sekoja 5 stundu brauciens mājup, kura laikā mums izdevās sastapt, domājams, vienīgo ceļu policistu Īslandē, kas mūs apturēja par braukšanu ar ātrumu 105 km/h, bet tas jau šķiet ir cits stāsts!
Abonēt:
Ziņas (Atom)