Snaifalsness pussala

Nedēļu pēc Rietumu fjordiem sniegs jau bija nokusis un atkal bija laiks nākamajam ceļojumam. Šoreiz devāmies 4-ratā - Es, Berts, Sebastians un Silvans. Mūsu mērķis bija Snaifalsness pussala, kura tikai pāris desmitos kvadrātkilometru ietver visus Īslandes dabas brīnumus - ledājus, vulkānus, ūdenskritumus, utt.

Komanda gatavībā! - Bet patiesībā vējš bija tik liels, ka šis bija vienīgais iespējamais veids kā noturēties kājās.Pārbaudījums pirms kāpt uz kuģa - augstākās kvalifikācijas kuģotājam bija nepieciešams pacelt 154 kg smagu akmeni - vājākie (tādi kā es) varēja sākt ar 23 kg.


Ceļš uz Snaifalsness ledāju - lai gan sākumā bija sapnis tur nokļūt, lielā migla un lietus atturēja mūs no pārgalvības, jo pāris ekstrēmisti jau savu dzīvi ir beiguši tiecoties pēc kalna galotnes. Mēs savu sapni izsapņojām gana ātri, jo vienīgās norādes bija sarkani mietiņi ik pēc 25 m, kurus bija ļoti grūti saskatīt, tāpēc nolēmām neriskēt un doties skaistāku vietu meklējumos.
Kārtējais ūdenskritums - nākas atzīt, ka nu jau ūdenskritumi ir ikdienišķa parādība, nevis kas īpašs, tāpēc lielākajai daāli no tiem jau brācām garām. (Tāpat redzams pilns mans īslandiešu ekipējums - ūdensnecaurlaidīgs :D )

Vēl viena bāka pussalas pašā galā ar skaistu atspoguļojumu.

Vēlmju kalns - ja šajā kalnā uzkāpj neskatoties atpakaļ un neizrunājot ne vārdu, kalna galotnē ir iespēja vēlēties trīs vēlēšanās.
Melnā pludmale - lieki teikt, ka, tā kā Īslande sastāv pārsvarā no lavas, arī pludmales smiltis ir piķa melnas.
Bet ūdens ir kristālzils..... Un stundām vien būtu iespējams skatīties uz debeszilo ūdeni.
Vulkāna krāteris iekšpusē - Lai nokļūdu šeit mums nācās pret vēju noiet apmēram 4 km and tad vēl uz augšu kādi 300 m. Bet bija tā vērts....

Election night - go, Obama!

Pavisam netīšām saņēmu ielūgumu doties uz Amerikas vēlēšanu vakaru (4. novembrī), kuru organizēja Amerikas vēstniecība. Tā nu salasījāmies kāds bariņš un devāmies skatīt, kā tās lietas notiekas. Galu galā psākums izvērtās patiešām jautrs, jo vairāk līdzinājās amerikāņu vidusskolas ballītei, kādu esam pieraduši redzēt Hollivudas filmās, kā nopietnam pasākumam.

Ik pa laikam uzstājās kāda grupa ar priekšnesumu, piemēram, šajā bildē redzams kāds īslandiešu koris, kas izpildīja populārākos gabalus no amerikāņu mūzikliem - Sound of the Music, Westside story, utt.

Man izdevās nofotografēties arī ar pašu jauno Savienoto valstu prezidentu Obamu.

Berts izmantoja izdevību nofotografēties ar gados vecāko MaKeinu, kurš arī pēc zaudējuma turpināja pašaizliedzīgi smaidīt. Jāsaka, ka es izturēju tikai līdz plkst 2:00 naktī, kad bija zināmi dati tikai no 3 štatiem, bet izturīgākie sgaidīja arī pašas beigas.

Sastapām arī šādas Obamas ;)

Vakars izdevās patiešām jauks un pirmo reizi Īslandē man izdevās uzvilkt arī savas izejāmas drānas!

Rietumu fjordi

Pagājis jau kāds laiciņš kopš neesmu nekā jauna pievienojusi, bet laiks šo kļūdu ir labot. Pēdējās nedēļas ir bijušas gana aizņemtas, jo, tā kā zaudējam 1 stundu dienas gaismas nedēļā, bija mazliet jāpasteidzas ar ceļojumiem, lai izdotos visu iecerēto apskatīt.
Trīs nedēļas atpakaļ es devos ceļojumā uz Ritomu fjordiem, kas īslandiešu prāt ir viena no skaistākajām Īslandes daļām. Ceļojumā devāmies kopā 12 - 9 spāņi, vācietis, austriete un es. Lai gan sākumā māca šaubas par to, ka būs grūti piespiest spāņus sazināties angļu valodā, galu galā viss beidzās veiksmīgi un daži no viņiem krietni vien uzlaboja savas angļu valodas zināšanas.
Bet vairāk lai stāsta bildes:Mūsu kompānija (no kreisā): tupus - Kai, Fernando, Luis; stāvus - Karlos, Džeina, Ainara, Bea, Adrians, Es, Tomas, Pilar un Oskars.

3000 gadus vecs vulkāna krāteris.
Ko vēl vairāk var vēlēties...... :D

Tā kā Rietumu fjordi atrodas ārpus galvenā ceļa nr.1, mums nācās izbaudīt arī grants ceļu skaistumu, kas beidzās ar to, ka aizmugurē sēdošie vairs nevarēja baudīt skaisto ainavu, bet gan dubļu puķes. Taču ik pa laikam kāds tomēr pacentās un attīrīja logu priekš pāris sekojošiem kilometriem.
Pagrieziens uz nākamo fjordu. Kopumā nācās izbraukt kādus 8 fjordu lokus, kas nozīmē, lai gan redzi pāri fjordam esošo ceļu, lai nokļūtu tur tas prasa vismaz 30 kilometrus. Arī satiksmes intensitāte ir gaužām interesanta - kopumā pa nedēļas nogali saskaitījām tikai kādas 6 mašinas, kas brauca pretējā virzienā.
Nedēļas nogale oktobra beigās, kad kalni jau bija klāti ar sniegu. Lai nokļūtu no ziemļu puses uz dienvidu nācās šķērsot arī pāris augstus un netik augstus kalnus, kas pilnīgi noteikti prasa 4x4 riteņu spēku.
Dynjandi ūdenskritums.Pēdējā dienā uzgājām mazu pedbaseinu, kas pēc trīs dienu braukšas mašīnā bija tieši laikā.
Arī pēdējā dienā mūs apspīdēja saule, tikai otrā fjorda malā :D