Mazs bilžu apskats #5

Beidzot pienācis brīdis, kad arī es uzbraucu baznīcas tornī, lai paskatītos uz pilsētu no augšas. Lai gan baznīca atrodas tikai 30 m no mana viesu nama, kaut kā līdz šim nebija sanācis tajā paviesoties. Jau kopš vasaras baznīcas tornis ir klāts ar sastatnēm un tajā notiek restaurācijas darbi, tāpēc ainavu iespējams vērot tikai uz 3 pusēm, aizklājot skatu uz pilsētas centru.
Tāda izskatās Rejkjavika oktobra beigās!
Pie izdevības paviesojos arī luterāņu misē, kas reizi mēnesī notiek angļu valodā. Cilvēku bija ļoti maz, bet neskatoties uz to spēlēja ērģelnieks un dziedātāja izpildīja gospeļus, kas šajā plašajā baznīcā kopumā skanēja pat ļoti jauki. Bet jāatzīst, ka no ārpuses baznīca ir krietni vien ievērojamāka kā no iekšpuses - tā vairāk līdzinās milzīgai koncertzālei kā īstai baznīcai. Un kas pats interesantākais, visi atnākušie mises beigās tika pacienāti ar kafiju un kūkām. Varen jauki!

Sestdien izmantoju iespēju un devos savā pirmajā izjādē ar Īslandes zirgiem, tautā sauktiem - ponijiem, jo to augums salīdzinājumā ar Eiropas zirgiem ir mazāks. Laiks bija lielisks, lai gan diezgan auksts, tāpēc arī bija nepieciešams papildus aprīkojums. Jāsaka, ka lai gan visi bijām iesācēji, izjāde izvērtās gaužām raita un interesanta un mans zirdziņš taisons turējās godam!

Īslandiešu kultūra

Jau sen gribējās uzrakstīt raktiņu par kultūras īpatnībām, ko es un mani draugi esam novērojuši šeit, bet visu laiku sanāca atlikt. Bet tā kā šobrīd esmu mazliet apslimusi un dzīvojos pa māju, domāju, ka būtu tikai stulbi, neizmantot gūto iespēju. Varbūt sanāks mazliet haotiski, bet vismaz man tas likās interesanti.

1. Tiešām mazliet smieklīgi, bet Īslandiešu kultūrā (tāpat kā Norvēģijā) ir nepieklājīgi publiskās vietās izšņaukt degunu, tāpēc lekcijās studenti "ērģelē"uz nebēdu. Un tik tiešām skaļi. Pirmās reizes mēs (apmaiņas studenti) par to ļoti brīnijāmies un dažreiz pat nespējām noslēpt smaidus no mūsu sejām, kad dažas meitenes izklausījās kā īsti sivēntiņi.

2. Māju siltumizolācija šeit ir sveša lieta, viss uzsvars tiek likts uz ūdensizturību. Tā kā visiem ir pieejama lēta atjaunojamā siltumenerģija no ģeotermālajiem ūdeņiem, logi netiek izolēti un durvīm bieži vien ir milzīgas šķirbas, un ja paliek pa karstu visbiežāk, tiek atvērts logs, nevis pazemināta radioatora temperitūra. Tas pat iemesls ir arī tam, ka gandrīz katrai privātmajai pagalmā ir brīvdabas džakuzi, kuru var izmantot brīvdienās, un sabiedriskais apgaismojums netiek izslēgts arī dienas gaismā.

3. Science trip. Lai gan izklausās pagalam nopietni, īstais atšifrējums ir kompāniju apmeklējums visbiežāk piektdienas pēcpusdienā, kurā pēc aptuveni 1 stundas prezentācijas visi studenti var brīvi runāties ar uzņēmumu darbiniekiem un cienāties ar alu un vīnu. Lai gan šobrīd ekonomiskā situācija Īslandē nav spīdoša - zinātniskie ceļojumi inžinierzinātņu studentiem ir katru piektdienu. Lieki piebilst, ka visi apmaiņas studenti ir izbrīnīti, bet ļoti priecīgi tajos līdzdarboties, it īpaši dārgā alkohola dēļ :D

4. Tradicionālā virtuve. Lai gan pie īslandiešu tradicionālās virtuves pieder tādas delikateses kā aitas galva, valis, paffini un pat haizivs (kas ir tiešām briesmīga), paši īslandieši par vienu no galvenajiem atzīst hot-dogu jeb pylsnar, kurš ir pieejams gandrīz jebkurā kafejnīcā. Taču pati populārākā vieta, kas atrodas netālu no ostas un ir īpaši specializējusies uz šo ēdienu, darbojas tur jau 70 gadus un to apmeklējis arī bijušais ASV prezidents Klintons, ar ko viņi īpaši lepojas, izvietojot fotogrāfiju stenda priekšā :D

5. Reklāmas pauzes kinoteātros. Es vairs nebrīnos, ja skatoties filmu kinoteātrī, tā pēkšņi pārtrūkt pusceļā un tiek iedegtas gaismas, lai 15 minūtes uz ekrāniem rādītu reklāmas. Bet varbūt viņi vienkārši grib paildzināt mūsu izklaidi un dot laiku dabisko vajadzību kārtošanai?

6. Portatīvais dators ir īslandiešu studentu labākais draugs. Ierodoties klasē pirmās vietas tiek aiņemtas pēdējos solos, un ne jau lai būtu atstatus no skolotāja, bet gan, lai izcīnītu vietu sava laptopa elektrības vadam. Apmēram 70% studentu klasē sēž ar atvērtiem datoriem, lai rakstītu piezīmes PowerPoint prezentācijām vai ........ sērfotu internetā, pildītu mājas darbus vai vienkārši čatotu. Jāsaka, ka arī es esmu iemīļojusi darīt citus darbus lekciju vidū, it īpaši, kad tās ir bezgala garlaicīgas.
Taču arī starpbrīžos, pusdienas pārtraukumos un bibliotēkā, sastopami galvenokārt cilvēki ar atvērtiem laptopiem, un, pildot grupas uzdevumus, dažreiz pat var novērot 5 cilvēkus ar 6 datoriem.

7. Ūdens. Ūdens tāpat kā atjaunojamā enerģija ir Īslandiešu spēks. Aukstais ūdens no krāna ir kristāltīrs, tāpēc to var dzert uz nebēdu, un to visi arī dara. Ūdeni bezmaksas var saņemt arī bāros un kafejnīcās, tikai pajautājot, un tas tiek pasniegts ar ledu, kā jebkurš dzēriens un bez maksas. Bet karstais ūdens nāk tieši no pazemes, tāpēc pirmās nedēļas bija diezgan grūti pierast pie spēcīgās sēra smakas. Taču vielām bagātais ūdens padara ādu maigu, toties matus - sausus, kā salmus. Bet cilvēks jau pierod pie visa!

Un daudz daudz citu lietu, tā kā turpinājums sekos!

Reykjanes pussala un Blue Lagoon

Aizvadītajā nedēļas nogalē kopā ar citiem apmaiņas studentiem devāmies vienas dienas ekskursijā pa Rejkjanes pussalu, kas, lai gan ir viena no apdzīvotākajām Īslandē, piedāvā brīnišķīgus skatus un ainavas tikai 1 stundas braucienā no galvaspilsētas. Ar laiku mums bija patiešām noveicies un liekas, ka šis bija mans pats saulainākais ceļojums, lai gan visas dienas garumā mūs pavadīja auksts, auksts ziemeļu vējš, kas tiesa gan vairs nevienu nepārsteidz.

Ģeotermāli aktīvā vieta ar maziem geizeriņiem, burbulīšiem, tvaikiem, dubļiem, utt. Lai gan liekas gana droši, pārgalvība mēģinot pataustīt ūdeni, var beigties ar aplaucējumiem.

Zilā lagūna jeb Blue lagoon. Liekas, ka pati populārākā atrakcija Īslandē - brīvdabas ģeotermālais peldbaseins ar debeszilu ūdeni, kas patiesībā iegūts kā industriālie atkritumu no ģeotermālās spēkstacijas, kas atrodas tieši blakus. Šī fotogrāfija kopā ar spāņu meiteni Beu uzņemta jau ārpus, jo negribējās tērēt laiku staigājot apkārt ar fotokameru. Lai gan baseins ir tiešām jauks, jāatzīst ka daži peldbaseini Rejkjavikā ir pat jaukāki un maksā pat 5 reizes lētāk. Bet tūristiem patīk!

Atlantijas okeāns. Nekā lieka, ko piebilst!

Ikdienišķa Īslandes ainava - lavas lauki bez kokiem un tvaiks, kas paceļas no spēkstacijām vai alumīnija rūpnīcām.

Līdz šim pati tupākā atrakcija šeit - "slavenais" tilts starp Eiropu un Ameriku, jeb starp Eirāzijas un Amerikas tehtoniskajām plātnēm. Ja godīgi, tiešām nesaskatīju tam jēgu, jo tilts atrodas pilnīgā nekurienes vidū starp nelielu krauju. Bet varbūt tā bija tikai mana vaina?

Akureyri

Jau ilgāku laiku kopā ar somu draugu Henri plānojām doties uz Īslandes otro lielāko pilsētu, kas atrodas Īslandes ziemeļos 400 km attālumā no Rejkjavikas. Ideja viņām radās jau agrā septembrī un arī es piekritu pievienoties, bet tā kā iepriekšējās nedēļas nogales bija gana aizņemtas, galu galā devāmies tikai tagad. Lai mazliet ietaupītu, kā arī padarītu ceļojumu piedzīvojumiem bagātāku, nolēmām stopēt. Un tā kā 400 km stopēšana var aizņemt gana daudz laika, pagarinājām nedēļas nogali uz 4 dienām, lai sanāktu arī laiks, ko pavadīt tālajā pilsētā. Jāsaka, ka turpceļš sanāca krietni vien piedzīvojumiem bagāts, jo tā ka'no rīta vēl nācās rakstīt testu krievu valodā, stopēšanu uzsākām tikai ap 15:00 un 19:00 jau satumst, tāpēc pirmo nakti nācās pārlaist kādā mazā Īslandes ciematiņā ar 120 iedzīvotājiem. Kas galu galā nebija nemaz tik slikti, jo izmaksāja mums uz pusi mazāk kā pilsētā.

Turpceļā lielāko daļu nobraucām ar jauku īslandiešu vīru, kas ļoti lepojās ar savu zemi tāpēc apstājaš un parādīja mums daudzas lietas arī ārpus šosejas kā piemēram šo akmens baznīcu.

Pirmās dienas vakars, mēģinājām stopēt mazajā ciematiņā, bet tā kā palika ļoti auksts un satiksmes intensitāte bija apmēram 1 mašīna 10 minūtēs nolēmām, ka jāmeklē naktsmājas vien turpat un jāturpina nākamajā rītā.

Ciematiņš rīta gaismā. Kas interesanti, ka uz 120 iedzīvotājiem viņiem ir pat peldbaseins :D

Piektdienas rītā veiksmīgi esam nokļuvuši galapunktā. Šajā bildē var redzēt arī manus jauniepirktos dārgumus ūdensizturīgu jaku Latvijas toņos un ūdens necaurlaidīgas bikses. Pārgājienos bez tiem neiztikt, citādi pat neliela pastaiga beidzas ar klepu un iesnām.

Pilsētas skats no ostas. Kalni jau ir klāti ar sniegu. Divas nedēļas atpakaļ šajā pilsētā bija iespēja redzēt arī vaļus, bet šajā laikā tie jau bija devušies prom.

Sestdienas rītā devāmies pārgājienā uz tuvumā esošjiem kalniem. Ar laiku mums bija noveicies un lielāko dienas daļu spīdēja saule.

Nevarēju neielikt šo bildīti..... Vai nav mīļi?

Tā nu pēc divām dienām svētdienas rītā devāmies atpakaļ, un mums pamatīgi noveicās, jo atpakaļ tikām 5 stundās tikai ar divām mašīnām. Tā kā visnotaļ interesants un piedzīvojumiem bagāts ceļojums.

Mazs bilžu apskats #4

2. oktobra rīts Rejkjavikā. Sniegs, saule un -3 grādi.


Acīmredzot latvieši ir lieli makšķernieki, jo man par pārsteigumu aizliegums bija sastopams arī latviešu valodā.


Pirmās īslamdiešu mājas ar 1 metru biezām akments sienām, lai aizturētu ziemeļu vējus.


Un mūsdienu ēkas.... Šādi, piemēram, izskatās mūsdienu baznīca.
Diena, kad zeme ar debesīm samaisās kopā.

Tosmorka-Þórsmörk

Aizvadītā nedēļas nogale mums bija īpaša, jo devāmies 2 dienu ekskursijā uz Tosmorku - mazu apmetni nekurienes vidū ar varbūt 10 mazām tūristu mājiņām, atrodas Īslandes vidienē blakus vienai no ledus klātajām kalnu grēdām. Rīts iesākās gaužām jautri, jo, tā kā esmu cīrulis un ceļos augšā pirmā, mans uzdevums ir uzcelt arī pārējos, kas parasti ir gaužām viegli. Bet tā kā šis bija sestdienas rīts, un daži bija svinējušies līdz pat agram rītam - augšām celšana izvērtās ekstrēmā piedzīvojumā, un galu galā pēdējais eksemplārs piecēlās 5 min pirms iziešanas.


Pirmā pieturvieta - ūdenskritums Seljalandsfoss, kuram ir iespējams palīst arī apakšā ;)


Lēdāja mēle, kas noslēdzas ledusaukstā ezerā. Īslandē jau ir jūtama ziema, un gaisa temperitūra dienā sasniedz vien 5-6 grādus. Un tas vējš!

Lai nokļūtu Tosmorkā, bija jāveic garš ceļš, kurā nācās šķērsot arī vairākas upes. Viena no tām lietus dēļ nedēļu ieprieš bija dubultojusi savu platumu, un pāris skolēnu grupas bija iesprostotas Tosmorkā uz vairākām dienām, jo autobuss nebija spējīgs to šķērsot.

Bet mums paveicās un gaužām vienkārši šķērsojām upi abos virzienos.

Nokļuvuši galapunktā dēvāmies kalnos. Arī šeit, Īslandē, šobrīd ir zelta rudens, un kalni iekrāsojušies skaisti dzeltenā tonī. Pārgājiens ilga gandrīz 4 stundas, bet nokļūšana kalna galotnē bija tā vērta, skats kas pavērās uz visām pusēm ir neaprakstāms, un mazais videomateriāls ir tikai ieskats, jo redzētajam noticēt var tikai redzot to savām acīm.

Pavērās arī šāds interesants skats, kas deva motīvu sarunai, par to, ka varbūt viss Īslandē ir mākslīgi radīts tūristu piesaistīšanai ;)



Īslandes mežs, kurā var arī apmaldīties :D Bet patiesība ir tāda (ko pirms došanās uz šejieni nezināju), ka koki sedz 2 % no Īslandes teritorijas.
Nākamajā rītā, pēc tusiņa brīvdabas džakuzi (kas knapi sasniedza 27 grādus, līdz ar to man gaužām sala) devāmies mazā pārgājienā uz alu, kurā iekšā ietek ūdenskritums un skats ir aptuveni šāds!

Mazs bilžu apskats #3

Es un mana istabiņas biedrene Kristīne mūsu jaukajā istabiņā. Kā var redzēt es CENŠOS mācīties!

Tā beidzas maza pastaiga lietū! Pietiek vien ar 30 minūtēm, lai nevajadzētu vairāk apmeklēt dušu!

Bet mūžam mainīgais laiks gandrīz katru dienu rada kādu jaunu varavīksni.


Katru svētdienu mūsu mājās tiek rīkotas ģimenes vakariņas, kad izvēlēti pārstāvji pagatavo ko gardu visiem mājas iedzīvotājiem. Šajā svētdienā mums bija suši! Un tie tik tiešām garšoja fantastiski.
Bet kas vēl jo interesantāk, ka galvenais suši meistars bija itālis Frančesko (pa kreisi)!