Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!
Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.
Un ceļš mājup!
svētdiena, 2008. gada 28. decembris
Happy end!
Lai cik arī negaidīti, ir pinākusi diena, kad jādodas mājup. Piedzīvots ir ļoti daudz un paliks daudz, daudz atmiņu un paziņu no visas Eiropas. Un noteikti iesaku ikvienam doties šādā ceļojumā, tas dod neatsveramu pieredzi!
Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!
Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.
Un ceļš mājup!
Pēdējās dienas pārlādējot bildes no visiem datoriem!Pavadītāji Rejkjavikas autoostā.Un ceļš mājup!
Decembris 2
Jāsaka ka decembris ir paskrējis vēja spārniem, jo eksāmenu laiks sakrita ar pēdējām dienām Īslandē, kad bija jāiespēj viss iecerētais, kam nebija atlicis laika rudenī.
Loki mājas iedzīvotāji devās uz restorānu, lai nogaršotu kūpinātu pafinu. Kārtējo reizi jāsaka, ka, lai kas tas arī nebūtu, tas pilnībā garšoja kā kūpināta zivs.
Džeinas atvadu vakariņas, kurām mēs ar Bertu (vidū) pagatavojām īpašo vistas lazanju. Lai gan recepte tika pilnībā pašizgudrota, galu galā sanāca patiešām garšīgi!
Vienā no pēdējām svētdienas vakariņām vācu puisis Alekss pagatavoja vali. Un tas garšoja pat daudz labāk kā restorānā pirms tam ēstais.
Apmeklēju arī Emilianas Torrini koncertu. Lai gan pirms nokļūšanas Īslandē par viņu pat nezināju, Berta iedotais CD pārliecināja, ka ir tā vērts, lai dotos uz viņas koncertu un, lai gan galu galā man paveicās nopirkt pašu pēdējo biļeti zāles tālākajā stūrī, koncerts bija vienkārši lielisks.
Vienā no nedēļas nogalēm kopā ar vides zinātņu studentu asociāciju GAIA devāmies uz vasaras māju netālu no Bogardnes. Pāris kilometru attālumā atradās šis dabiskais karstais punkts ar ideālu 40 grādus karstu ūdeni. Lai gan biju daudz dzirdējusi par dabiskajiem "hotspotiem", līdz šim nevienā nebija bijusi tā laime peldēties, tāpēc par šo iespēju man bija vēl jo lielāks prieks..... Pirmo reiz pēc koordinātēm, kuras mēs atradām internetā, šo punktu centāmies atrast pusnaktī pilnmēness gaismā, bet tas neizdevās, jo......... lai tur nokļūtu bija jāšķērso upe. Tāpēc izdevās to ieraudzīt tikai otrajā reizē, pilnā dienas gaismā. Lai gan ūdens tajā nebija auksts, pēc upes vēl pāris metrus bija jānoiet pa sniegu un akmeņiem, kas ieslīgšanu siltajā ūdenī padarīja vēl jo jaukāku. Diemžēl manis bildē nav, jo biju uzņēmusies fotogrāfes lomu.
Loki mājas iedzīvotāji devās uz restorānu, lai nogaršotu kūpinātu pafinu. Kārtējo reizi jāsaka, ka, lai kas tas arī nebūtu, tas pilnībā garšoja kā kūpināta zivs.
Džeinas atvadu vakariņas, kurām mēs ar Bertu (vidū) pagatavojām īpašo vistas lazanju. Lai gan recepte tika pilnībā pašizgudrota, galu galā sanāca patiešām garšīgi!
Vienā no pēdējām svētdienas vakariņām vācu puisis Alekss pagatavoja vali. Un tas garšoja pat daudz labāk kā restorānā pirms tam ēstais.
Apmeklēju arī Emilianas Torrini koncertu. Lai gan pirms nokļūšanas Īslandē par viņu pat nezināju, Berta iedotais CD pārliecināja, ka ir tā vērts, lai dotos uz viņas koncertu un, lai gan galu galā man paveicās nopirkt pašu pēdējo biļeti zāles tālākajā stūrī, koncerts bija vienkārši lielisks.
Vienā no nedēļas nogalēm kopā ar vides zinātņu studentu asociāciju GAIA devāmies uz vasaras māju netālu no Bogardnes. Pāris kilometru attālumā atradās šis dabiskais karstais punkts ar ideālu 40 grādus karstu ūdeni. Lai gan biju daudz dzirdējusi par dabiskajiem "hotspotiem", līdz šim nevienā nebija bijusi tā laime peldēties, tāpēc par šo iespēju man bija vēl jo lielāks prieks..... Pirmo reiz pēc koordinātēm, kuras mēs atradām internetā, šo punktu centāmies atrast pusnaktī pilnmēness gaismā, bet tas neizdevās, jo......... lai tur nokļūtu bija jāšķērso upe. Tāpēc izdevās to ieraudzīt tikai otrajā reizē, pilnā dienas gaismā. Lai gan ūdens tajā nebija auksts, pēc upes vēl pāris metrus bija jānoiet pa sniegu un akmeņiem, kas ieslīgšanu siltajā ūdenī padarīja vēl jo jaukāku. Diemžēl manis bildē nav, jo biju uzņēmusies fotogrāfes lomu.
ceturtdiena, 2008. gada 11. decembris
Decembris
Jāatzīstas, ka decembris Īslandē ir pagājis gana spraigi un nu vairs palikušas tikai 2 nedēļas līdz manam ceļam mājup. Pararēli eksāmeniem un studiju darbiem ir notikuši daudzi jauki pasākumi, kas šo patiešām tumšo laiku ir padarījuši daudz jaukāku.
Gaisma šobrīd apspīd Īslandi tikai no 11 līdz 15. Un arī tajā laikā tikai tīri nosacīti, jo, ja debesis ir apmākušās, tādu īstu gaismu var arī neieraudzīt. Tumšais laiks ir krietni izmanījis arī dienas režīmu, jo, ja nav īpašu gadījumu kā lekcijas, eksāmeni, utt., ātrāk par 11.00 neviens no gultas ārā nekāpj, bet līdz ar to vakaros mācīšanās un pasēdēšana virtuvē ievelkas līdz pat 3.00 naktī.
Un, lai gan ar šo bildi nelepojos, sesijas laikā tiešām nesanāca atvēlēt laiku istabas pucēšanai, un vienbrīd mans galds izskatījās pat šādi :D
Turpinājumā atskats uz aizvadītajiem pasākumiem (daļējs, jo pārējos man nebija līdzi fotokameras)-
Īslandiešu Ziemassvētku vakariņas
Šī tad nu ir pirmā bilde, kurā redzami visi viesu mājas "Loki" iedzīvotāji ar tās īpašnieci. Viņa mums bija sagatavojusi tradicionālās īslandiešu Ziemassvētku vakariņas kā pateicību par dzīvošanu šeit.
Tātad ēdienkartē ietilpa - aitas ciskas cepetis, saldo kartupeļu biezenis, vārīti zirņi, kartupeļi mērcē, veģetārais kartupeļu un riekstu sacepums un ābolu biešu salāti ar saldo krējumu. Klāt tika ēsta maize, kas vairāk gan atgādināja pankūkas. Garšas buķete pilnībā atšķīrās nu latviešiem pierastās. Lai gan nedaudz dīvaini, bet galu galā ļoti garšīgi!
Saldajā mums tika pasniegts - abolu biezeņa, zemeņu zaptes, rīvmaizes un putukrējuma kārtojums.
Kostīmu ballīte pie Adriana
Ballītes pie spāņu puiša Adriana jau kļuvušas leģendāras, jo, tā kā viņš ir viena no lielākiem Erasmus dzīvokļa īpašniekiem un viņš ir spānis, ballītes tur notiek samērā regulāri. Lai izdaiļotu drūmo laiku, decembra sākumā tika uzrīkota kostīmu ballīte, kas galu galā izvērtās jautrā pasākumu, it īpaši, kad visi sāka mainīt tērpus savā starpā.
Šī bilde tapusi ballītes sākumā un es esmu puspele (jo mana mamma bija kaķis un tēvs - pele;) ). Jāsaka ka daudzi bija krietni strādājuši pie tērpiem un izpirkuši vai visus lietoto apģērbu veikalus.
Šeit arī viena bilde no ballītes noslēguma. Es jau esmu ieguvusi rūķa tērpu, bet puiši mazliet apspīlētus meiteņu topiņus.
Īslandes neatkarības diena -
Lai gan īslandiešiem šī diena netiek svinēta tik grandiozi kā pie mums, universitātē bija brīvdiena un arī pāris organizetie pasākumi, kuros arī Erasmus studenti ņēma dalību.
Visiem studentiem tika uzsaukta bezmaksas šampinjonu zupa, kas jāatzīst bija ļoti garšīga. Esot Īslandē jau esmu pieradusi pie biezzupām, jo tās tiek pasniegtas pilnīgi visur.
Studentus ar uzrunu pagodināja arī Īslandes prezidents. Jāsaka, ka īslandiešu kultūrā studenti ir ļoti svarīgi. Krīzes laikā tika sūtīti neskaitāmi uzmundrinoši e-pasti par to, ka neskatoties uz problēmām valstī visu uzmanību jāturpina veltīt mācībām utt. Tiešām jauki apzināties, ka valstij rūp nākotne.
Pateicības diena pie Mary Frances
Jāsaka, ka šajā gadā man jābūt pat ļoti pateicīgai, jo vienas nedēļas laikā pabiju pat divās Pateicības dienas svinībās. Un ēdu savus pirmos divus tītarus. Pirmās vakariņas iekrita īstajā datumā, kas parasti ir ceturdiena, bet otrās vakariņas pie Mary Frances norisinājās sestdien patiešām jaukā un ģimeniskā atmosfērā. Un brīžiem es tiešām jutos kā iekāpusi kādā amerikāņu filmā.
Slavenais tītars, kurš neietilpa pat Mary Frances krāsnī, tāpēc vakariņu lokācijas vieta tika nomainīta uz viņas puiša vecāku māju. Lai gan Mary Frances nāk no Sietlas šis bija arī viņas pirmais pagatavotais tītars, jo līdz šim to bija gatavojusi viņas mamma, bet šogad viņa bija mājas saimniece.
Katrs viesis ieradās ar kādu pašgatavotu ēdienu. Priekšplānā var redzēt manus maltās gaļas pirādziņus, kas visiem gaužām labi gāja pie sirds.
Pēc vakariņām tika spēlētas vairākas spēles - šarādes, uzmini, kas tu esi? un Jungle speed (spēle, kas man noteikti jāiegādājas pirms mājupceļa).
Spēļu vakari Babalū
Arī tie jau kļuvuši par tradīciju. Kad jau galīgi apnicis sēdēt mājās, visi dodas uz Babalū un uzspēlē kādu spēli.
Šoreiz izvēle krita uz Pictionary - gluži kā Mēmais šovs, bet tā vietā lai rādītu, paslēptais vārds ir jāzīmē. Liekas jau gaužām vienkārši, bet ,ja jāuzzīmē tādi vārdi kā ādas bikses vai mašīnas apdrošināšana, dotais uzdevums paliek sarežģīts.
Gaisma šobrīd apspīd Īslandi tikai no 11 līdz 15. Un arī tajā laikā tikai tīri nosacīti, jo, ja debesis ir apmākušās, tādu īstu gaismu var arī neieraudzīt. Tumšais laiks ir krietni izmanījis arī dienas režīmu, jo, ja nav īpašu gadījumu kā lekcijas, eksāmeni, utt., ātrāk par 11.00 neviens no gultas ārā nekāpj, bet līdz ar to vakaros mācīšanās un pasēdēšana virtuvē ievelkas līdz pat 3.00 naktī.
Un, lai gan ar šo bildi nelepojos, sesijas laikā tiešām nesanāca atvēlēt laiku istabas pucēšanai, un vienbrīd mans galds izskatījās pat šādi :D
Turpinājumā atskats uz aizvadītajiem pasākumiem (daļējs, jo pārējos man nebija līdzi fotokameras)-Īslandiešu Ziemassvētku vakariņas
Šī tad nu ir pirmā bilde, kurā redzami visi viesu mājas "Loki" iedzīvotāji ar tās īpašnieci. Viņa mums bija sagatavojusi tradicionālās īslandiešu Ziemassvētku vakariņas kā pateicību par dzīvošanu šeit.
Tātad ēdienkartē ietilpa - aitas ciskas cepetis, saldo kartupeļu biezenis, vārīti zirņi, kartupeļi mērcē, veģetārais kartupeļu un riekstu sacepums un ābolu biešu salāti ar saldo krējumu. Klāt tika ēsta maize, kas vairāk gan atgādināja pankūkas. Garšas buķete pilnībā atšķīrās nu latviešiem pierastās. Lai gan nedaudz dīvaini, bet galu galā ļoti garšīgi!
Saldajā mums tika pasniegts - abolu biezeņa, zemeņu zaptes, rīvmaizes un putukrējuma kārtojums.Kostīmu ballīte pie Adriana
Ballītes pie spāņu puiša Adriana jau kļuvušas leģendāras, jo, tā kā viņš ir viena no lielākiem Erasmus dzīvokļa īpašniekiem un viņš ir spānis, ballītes tur notiek samērā regulāri. Lai izdaiļotu drūmo laiku, decembra sākumā tika uzrīkota kostīmu ballīte, kas galu galā izvērtās jautrā pasākumu, it īpaši, kad visi sāka mainīt tērpus savā starpā.
Šī bilde tapusi ballītes sākumā un es esmu puspele (jo mana mamma bija kaķis un tēvs - pele;) ). Jāsaka ka daudzi bija krietni strādājuši pie tērpiem un izpirkuši vai visus lietoto apģērbu veikalus.
Šeit arī viena bilde no ballītes noslēguma. Es jau esmu ieguvusi rūķa tērpu, bet puiši mazliet apspīlētus meiteņu topiņus.
Īslandes neatkarības diena -
Lai gan īslandiešiem šī diena netiek svinēta tik grandiozi kā pie mums, universitātē bija brīvdiena un arī pāris organizetie pasākumi, kuros arī Erasmus studenti ņēma dalību.
Visiem studentiem tika uzsaukta bezmaksas šampinjonu zupa, kas jāatzīst bija ļoti garšīga. Esot Īslandē jau esmu pieradusi pie biezzupām, jo tās tiek pasniegtas pilnīgi visur.
Studentus ar uzrunu pagodināja arī Īslandes prezidents. Jāsaka, ka īslandiešu kultūrā studenti ir ļoti svarīgi. Krīzes laikā tika sūtīti neskaitāmi uzmundrinoši e-pasti par to, ka neskatoties uz problēmām valstī visu uzmanību jāturpina veltīt mācībām utt. Tiešām jauki apzināties, ka valstij rūp nākotne.
Pateicības diena pie Mary Frances
Jāsaka, ka šajā gadā man jābūt pat ļoti pateicīgai, jo vienas nedēļas laikā pabiju pat divās Pateicības dienas svinībās. Un ēdu savus pirmos divus tītarus. Pirmās vakariņas iekrita īstajā datumā, kas parasti ir ceturdiena, bet otrās vakariņas pie Mary Frances norisinājās sestdien patiešām jaukā un ģimeniskā atmosfērā. Un brīžiem es tiešām jutos kā iekāpusi kādā amerikāņu filmā.
Slavenais tītars, kurš neietilpa pat Mary Frances krāsnī, tāpēc vakariņu lokācijas vieta tika nomainīta uz viņas puiša vecāku māju. Lai gan Mary Frances nāk no Sietlas šis bija arī viņas pirmais pagatavotais tītars, jo līdz šim to bija gatavojusi viņas mamma, bet šogad viņa bija mājas saimniece.
Katrs viesis ieradās ar kādu pašgatavotu ēdienu. Priekšplānā var redzēt manus maltās gaļas pirādziņus, kas visiem gaužām labi gāja pie sirds.
Pēc vakariņām tika spēlētas vairākas spēles - šarādes, uzmini, kas tu esi? un Jungle speed (spēle, kas man noteikti jāiegādājas pirms mājupceļa).Spēļu vakari Babalū
Arī tie jau kļuvuši par tradīciju. Kad jau galīgi apnicis sēdēt mājās, visi dodas uz Babalū un uzspēlē kādu spēli.
Šoreiz izvēle krita uz Pictionary - gluži kā Mēmais šovs, bet tā vietā lai rādītu, paslēptais vārds ir jāzīmē. Liekas jau gaužām vienkārši, bet ,ja jāuzzīmē tādi vārdi kā ādas bikses vai mašīnas apdrošināšana, dotais uzdevums paliek sarežģīts.
Dienvidi un Vatnajokull ledājs
Lai gan ar šo aprakstu esmu aizkavējusies par gandrīz mēnesi, centīšos visu atcerēties un precīzi noraksturot. Divās dienās nobraucām vairāk kā 1000 kilometrus gar dienvidu krastu līdz pat pašiem austrumiem un pa ceļam redzējām gana daudz. Laikapstākļi paspēja mainīties no -5 un sniegputeņa Rejkjavikā brauciena sākumā, kas lika mums nosliekties par labu ekstra apdrošināšanai, līdz pat pilnīgi skaidrām debesīm ar sauli dienas vidū un lietu noslēgumā.
Apskates objekti brauciena sākumā krustojās ar pāris, ko jau biju redzējusi iepriekš. Bet jāsaka, ka jebkurš objekts ziemā izskatās pilnīgi savādāk kā vasarā. Šajā bildē apskatāms geizers vai pat vairāk geizera tvaiki geizeru parkā netālu no Selfossas. Četru mēnešu laikā šis tad arī bija vienīgais geizers, kas šļācās gaisā ar tādu spēku karas 4 minūtes.... Visi pārējie bija vien burbuļi dubļu peļķē.
Ziemā fauna ap ūdenskritumiem ir sasalusi, veidojot brīnišķīgu ledus pili un padarot gājienu ap ūdenskritumu pat ļoti bīstamu. Bet skats ir tā vērts!
Skatot ūdenskritumu saules gaismā ir iespējams redzēt varavīksni pilnā amplitūdā. Un, iespējams, atrast pat divus zelta podus. :D
Melnā pludmale. Jāsaka, ka šādi izsaktās visas pludmales Īslandē. Mazliet netīri, bet, lai gūtu labu iedegumu šķiet, ka tieši laikā.
Akmeņu krāvumi. Leģenda stāsta, ka katram, kas krusto šo vietu ir jāatstāj viens akmens piemiņai, lai droši varētu turpināt ceļu.
Pievakarē mums pavērās patiešām brīnišķīgs skats. Dienvidos bija saulriets, bet zimeļos mēnesslēkts.
Saullēkts no visu nama loga.
Skats uz Vatnajokull ledāju no Hofnas. No viena skatu punkta ir iespējams redzēt pat 4 ledāja mēles uzreiz.
Ledāju salons. Jāsaka, ka šī tiešām ir viena no skaitākajām vietām Īslandē, kur ledāju mēle sastopas ar okeānu, veidojot ezeru pilnu ar aisbergiem visdažādākajās krāsās un toņos.
Skaktafell ledāja mēle tuvplānā.
Un noslēgumā ūdenskritums Skaktafell nacionālājā parkā. Pēc tam sekoja 5 stundu brauciens mājup, kura laikā mums izdevās sastapt, domājams, vienīgo ceļu policistu Īslandē, kas mūs apturēja par braukšanu ar ātrumu 105 km/h, bet tas jau šķiet ir cits stāsts!
Apskates objekti brauciena sākumā krustojās ar pāris, ko jau biju redzējusi iepriekš. Bet jāsaka, ka jebkurš objekts ziemā izskatās pilnīgi savādāk kā vasarā. Šajā bildē apskatāms geizers vai pat vairāk geizera tvaiki geizeru parkā netālu no Selfossas. Četru mēnešu laikā šis tad arī bija vienīgais geizers, kas šļācās gaisā ar tādu spēku karas 4 minūtes.... Visi pārējie bija vien burbuļi dubļu peļķē.
Ziemā fauna ap ūdenskritumiem ir sasalusi, veidojot brīnišķīgu ledus pili un padarot gājienu ap ūdenskritumu pat ļoti bīstamu. Bet skats ir tā vērts!
Skatot ūdenskritumu saules gaismā ir iespējams redzēt varavīksni pilnā amplitūdā. Un, iespējams, atrast pat divus zelta podus. :D
Melnā pludmale. Jāsaka, ka šādi izsaktās visas pludmales Īslandē. Mazliet netīri, bet, lai gūtu labu iedegumu šķiet, ka tieši laikā.
Akmeņu krāvumi. Leģenda stāsta, ka katram, kas krusto šo vietu ir jāatstāj viens akmens piemiņai, lai droši varētu turpināt ceļu.
Pievakarē mums pavērās patiešām brīnišķīgs skats. Dienvidos bija saulriets, bet zimeļos mēnesslēkts.
Saullēkts no visu nama loga.
Skats uz Vatnajokull ledāju no Hofnas. No viena skatu punkta ir iespējams redzēt pat 4 ledāja mēles uzreiz.
Ledāju salons. Jāsaka, ka šī tiešām ir viena no skaitākajām vietām Īslandē, kur ledāju mēle sastopas ar okeānu, veidojot ezeru pilnu ar aisbergiem visdažādākajās krāsās un toņos.
Skaktafell ledāja mēle tuvplānā.
Un noslēgumā ūdenskritums Skaktafell nacionālājā parkā. Pēc tam sekoja 5 stundu brauciens mājup, kura laikā mums izdevās sastapt, domājams, vienīgo ceļu policistu Īslandē, kas mūs apturēja par braukšanu ar ātrumu 105 km/h, bet tas jau šķiet ir cits stāsts!
ceturtdiena, 2008. gada 20. novembris
Snaifalsness pussala
Nedēļu pēc Rietumu fjordiem sniegs jau bija nokusis un atkal bija laiks nākamajam ceļojumam. Šoreiz devāmies 4-ratā - Es, Berts, Sebastians un Silvans. Mūsu mērķis bija Snaifalsness pussala, kura tikai pāris desmitos kvadrātkilometru ietver visus Īslandes dabas brīnumus - ledājus, vulkānus, ūdenskritumus, utt.
Komanda gatavībā! - Bet patiesībā vējš bija tik liels, ka šis bija vienīgais iespējamais veids kā noturēties kājās.
Pārbaudījums pirms kāpt uz kuģa - augstākās kvalifikācijas kuģotājam bija nepieciešams pacelt 154 kg smagu akmeni - vājākie (tādi kā es) varēja sākt ar 23 kg.
Ceļš uz Snaifalsness ledāju - lai gan sākumā bija sapnis tur nokļūt, lielā migla un lietus atturēja mūs no pārgalvības, jo pāris ekstrēmisti jau savu dzīvi ir beiguši tiecoties pēc kalna galotnes. Mēs savu sapni izsapņojām gana ātri, jo vienīgās norādes bija sarkani mietiņi ik pēc 25 m, kurus bija ļoti grūti saskatīt, tāpēc nolēmām neriskēt un doties skaistāku vietu meklējumos.
Kārtējais ūdenskritums - nākas atzīt, ka nu jau ūdenskritumi ir ikdienišķa parādība, nevis kas īpašs, tāpēc lielākajai daāli no tiem jau brācām garām. (Tāpat redzams pilns mans īslandiešu ekipējums - ūdensnecaurlaidīgs :D )
Vēl viena bāka pussalas pašā galā ar skaistu atspoguļojumu.
Vēlmju kalns - ja šajā kalnā uzkāpj neskatoties atpakaļ un neizrunājot ne vārdu, kalna galotnē ir iespēja vēlēties trīs vēlēšanās.
Melnā pludmale - lieki teikt, ka, tā kā Īslande sastāv pārsvarā no lavas, arī pludmales smiltis ir piķa melnas.
Bet ūdens ir kristālzils..... Un stundām vien būtu iespējams skatīties uz debeszilo ūdeni.
Vulkāna krāteris iekšpusē - Lai nokļūdu šeit mums nācās pret vēju noiet apmēram 4 km and tad vēl uz augšu kādi 300 m. Bet bija tā vērts....
Komanda gatavībā! - Bet patiesībā vējš bija tik liels, ka šis bija vienīgais iespējamais veids kā noturēties kājās.
Pārbaudījums pirms kāpt uz kuģa - augstākās kvalifikācijas kuģotājam bija nepieciešams pacelt 154 kg smagu akmeni - vājākie (tādi kā es) varēja sākt ar 23 kg.
Ceļš uz Snaifalsness ledāju - lai gan sākumā bija sapnis tur nokļūt, lielā migla un lietus atturēja mūs no pārgalvības, jo pāris ekstrēmisti jau savu dzīvi ir beiguši tiecoties pēc kalna galotnes. Mēs savu sapni izsapņojām gana ātri, jo vienīgās norādes bija sarkani mietiņi ik pēc 25 m, kurus bija ļoti grūti saskatīt, tāpēc nolēmām neriskēt un doties skaistāku vietu meklējumos.
Kārtējais ūdenskritums - nākas atzīt, ka nu jau ūdenskritumi ir ikdienišķa parādība, nevis kas īpašs, tāpēc lielākajai daāli no tiem jau brācām garām. (Tāpat redzams pilns mans īslandiešu ekipējums - ūdensnecaurlaidīgs :D )
Vēl viena bāka pussalas pašā galā ar skaistu atspoguļojumu.
Vēlmju kalns - ja šajā kalnā uzkāpj neskatoties atpakaļ un neizrunājot ne vārdu, kalna galotnē ir iespēja vēlēties trīs vēlēšanās.
Melnā pludmale - lieki teikt, ka, tā kā Īslande sastāv pārsvarā no lavas, arī pludmales smiltis ir piķa melnas.
Bet ūdens ir kristālzils..... Un stundām vien būtu iespējams skatīties uz debeszilo ūdeni.
Vulkāna krāteris iekšpusē - Lai nokļūdu šeit mums nācās pret vēju noiet apmēram 4 km and tad vēl uz augšu kādi 300 m. Bet bija tā vērts....
Election night - go, Obama!
Pavisam netīšām saņēmu ielūgumu doties uz Amerikas vēlēšanu vakaru (4. novembrī), kuru organizēja Amerikas vēstniecība. Tā nu salasījāmies kāds bariņš un devāmies skatīt, kā tās lietas notiekas. Galu galā psākums izvērtās patiešām jautrs, jo vairāk līdzinājās amerikāņu vidusskolas ballītei, kādu esam pieraduši redzēt Hollivudas filmās, kā nopietnam pasākumam.
Ik pa laikam uzstājās kāda grupa ar priekšnesumu, piemēram, šajā bildē redzams kāds īslandiešu koris, kas izpildīja populārākos gabalus no amerikāņu mūzikliem - Sound of the Music, Westside story, utt.
Man izdevās nofotografēties arī ar pašu jauno Savienoto valstu prezidentu Obamu.
Berts izmantoja izdevību nofotografēties ar gados vecāko MaKeinu, kurš arī pēc zaudējuma turpināja pašaizliedzīgi smaidīt. Jāsaka, ka es izturēju tikai līdz plkst 2:00 naktī, kad bija zināmi dati tikai no 3 štatiem, bet izturīgākie sgaidīja arī pašas beigas.
Sastapām arī šādas Obamas ;)
Vakars izdevās patiešām jauks un pirmo reizi Īslandē man izdevās uzvilkt arī savas izejāmas drānas!
Ik pa laikam uzstājās kāda grupa ar priekšnesumu, piemēram, šajā bildē redzams kāds īslandiešu koris, kas izpildīja populārākos gabalus no amerikāņu mūzikliem - Sound of the Music, Westside story, utt.
Man izdevās nofotografēties arī ar pašu jauno Savienoto valstu prezidentu Obamu.
Berts izmantoja izdevību nofotografēties ar gados vecāko MaKeinu, kurš arī pēc zaudējuma turpināja pašaizliedzīgi smaidīt. Jāsaka, ka es izturēju tikai līdz plkst 2:00 naktī, kad bija zināmi dati tikai no 3 štatiem, bet izturīgākie sgaidīja arī pašas beigas.
Sastapām arī šādas Obamas ;)
Vakars izdevās patiešām jauks un pirmo reizi Īslandē man izdevās uzvilkt arī savas izejāmas drānas!
otrdiena, 2008. gada 18. novembris
Rietumu fjordi
Pagājis jau kāds laiciņš kopš neesmu nekā jauna pievienojusi, bet laiks šo kļūdu ir labot. Pēdējās nedēļas ir bijušas gana aizņemtas, jo, tā kā zaudējam 1 stundu dienas gaismas nedēļā, bija mazliet jāpasteidzas ar ceļojumiem, lai izdotos visu iecerēto apskatīt.
Trīs nedēļas atpakaļ es devos ceļojumā uz Ritomu fjordiem, kas īslandiešu prāt ir viena no skaistākajām Īslandes daļām. Ceļojumā devāmies kopā 12 - 9 spāņi, vācietis, austriete un es. Lai gan sākumā māca šaubas par to, ka būs grūti piespiest spāņus sazināties angļu valodā, galu galā viss beidzās veiksmīgi un daži no viņiem krietni vien uzlaboja savas angļu valodas zināšanas.
Bet vairāk lai stāsta bildes:
Mūsu kompānija (no kreisā): tupus - Kai, Fernando, Luis; stāvus - Karlos, Džeina, Ainara, Bea, Adrians, Es, Tomas, Pilar un Oskars.
3000 gadus vecs vulkāna krāteris.
Ko vēl vairāk var vēlēties...... :D
Tā kā Rietumu fjordi atrodas ārpus galvenā ceļa nr.1, mums nācās izbaudīt arī grants ceļu skaistumu, kas beidzās ar to, ka aizmugurē sēdošie vairs nevarēja baudīt skaisto ainavu, bet gan dubļu puķes. Taču ik pa laikam kāds tomēr pacentās un attīrīja logu priekš pāris sekojošiem kilometriem.
Pagrieziens uz nākamo fjordu. Kopumā nācās izbraukt kādus 8 fjordu lokus, kas nozīmē, lai gan redzi pāri fjordam esošo ceļu, lai nokļūtu tur tas prasa vismaz 30 kilometrus. Arī satiksmes intensitāte ir gaužām interesanta - kopumā pa nedēļas nogali saskaitījām tikai kādas 6 mašinas, kas brauca pretējā virzienā.
Nedēļas nogale oktobra beigās, kad kalni jau bija klāti ar sniegu. Lai nokļūtu no ziemļu puses uz dienvidu nācās šķērsot arī pāris augstus un netik augstus kalnus, kas pilnīgi noteikti prasa 4x4 riteņu spēku.
Dynjandi ūdenskritums.
Pēdējā dienā uzgājām mazu pedbaseinu, kas pēc trīs dienu braukšas mašīnā bija tieši laikā.
Arī pēdējā dienā mūs apspīdēja saule, tikai otrā fjorda malā :D
Trīs nedēļas atpakaļ es devos ceļojumā uz Ritomu fjordiem, kas īslandiešu prāt ir viena no skaistākajām Īslandes daļām. Ceļojumā devāmies kopā 12 - 9 spāņi, vācietis, austriete un es. Lai gan sākumā māca šaubas par to, ka būs grūti piespiest spāņus sazināties angļu valodā, galu galā viss beidzās veiksmīgi un daži no viņiem krietni vien uzlaboja savas angļu valodas zināšanas.
Bet vairāk lai stāsta bildes:
Mūsu kompānija (no kreisā): tupus - Kai, Fernando, Luis; stāvus - Karlos, Džeina, Ainara, Bea, Adrians, Es, Tomas, Pilar un Oskars.
3000 gadus vecs vulkāna krāteris.
Ko vēl vairāk var vēlēties...... :D
Tā kā Rietumu fjordi atrodas ārpus galvenā ceļa nr.1, mums nācās izbaudīt arī grants ceļu skaistumu, kas beidzās ar to, ka aizmugurē sēdošie vairs nevarēja baudīt skaisto ainavu, bet gan dubļu puķes. Taču ik pa laikam kāds tomēr pacentās un attīrīja logu priekš pāris sekojošiem kilometriem.
Pagrieziens uz nākamo fjordu. Kopumā nācās izbraukt kādus 8 fjordu lokus, kas nozīmē, lai gan redzi pāri fjordam esošo ceļu, lai nokļūtu tur tas prasa vismaz 30 kilometrus. Arī satiksmes intensitāte ir gaužām interesanta - kopumā pa nedēļas nogali saskaitījām tikai kādas 6 mašinas, kas brauca pretējā virzienā.
Nedēļas nogale oktobra beigās, kad kalni jau bija klāti ar sniegu. Lai nokļūtu no ziemļu puses uz dienvidu nācās šķērsot arī pāris augstus un netik augstus kalnus, kas pilnīgi noteikti prasa 4x4 riteņu spēku.
Dynjandi ūdenskritums.
Pēdējā dienā uzgājām mazu pedbaseinu, kas pēc trīs dienu braukšas mašīnā bija tieši laikā.
Arī pēdējā dienā mūs apspīdēja saule, tikai otrā fjorda malā :D
Abonēt:
Ziņas (Atom)